Padomes Direktīva

(1980. gada 16. decembris)

par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņu

(80/1268/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 100. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā tās tehniskās prasības, kurām mehāniskiem transportlīdzekļiem jāatbilst saskaņā ar atsevišķiem valstu tiesību aktiem, attiecas cita starpā uz degvielas patēriņa mērmetodi, kas jālieto transportlīdzekļa tipa degvielas patēriņa norādīšanai;

tā kā šīs prasības katrā dalībvalstī ir atšķirīgas; tā kā šo atšķirību dēļ rodas tehniski šķēršļi tirdzniecībai, kuri visām dalībvalstīm jālikvidē, pieņemot vienādas prasības, vai nu papildinot, vai aizstājot pastāvošus noteikumus, lai jo īpaši būtu iespējams attiecībā uz katru transportlīdzekļa tipu piemērot EEK tipa apstiprināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu [4], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 80/1267/EEK [5];

tā kā ir ārkārtīgi svarīgi noteikt mehānisko transportlīdzekļu degvielas patēriņa mērmetodi, lai to iekļautu Kopienas prasībās;

tā kā Kopienā pielietojamai degvielas patēriņa mērmetodei arī jānodrošina konkrēti, lai klientu un lietotāju rīcībā nonāktu objektīva un precīza informācija;

tā kā šīs direktīvas prasības attiecas tikai uz tiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas ietilpst starptautiskajā mehānisko transportlīdzekļu klasifikācijas kategorijā M1, kura noteikta Direktīvā 70/156/EEK; tā kā citu mehānisko transportlīdzekļu kategoriju degvielas patēriņa mērmetode tiks noteikta, tiklīdz izdosies atrisināt dažas tehniskās problēmas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šajā direktīvā "transportlīdzeklis" nozīmē jebkādu mehānisko transportlīdzekli, kas paredzēts lietošanai uz ceļiem, ar virsbūvi vai bez tās, kam ir vismaz četri riteņi un maksimālais projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h, izņemot transportlīdzekļus, kas brauc pa sliedēm, un lauksaimniecības traktorus un mašīnas.

2. pants

Neviena dalībvalsts nedrīkst atteikt tipa apstiprinājuma vai valsts tipa apstiprinājuma piešķiršanu attiecībā uz transportlīdzekli vai atteikt vai aizliegt transportlīdzekļa pārdošanu, reģistrēšanu, nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu ar pamatojumu, kas saistīts ar tā degvielas patēriņa, ja šī patēriņa lielumi tika noteikti saskaņā ar I un II pielikumiem un norādīti dokumentā, ko izsniedz transportlīdzekļa īpašniekam pirkšanas laikā tādā veidā, kā nolemj katra dalībvalsts.

3. pants

Visus grozījumus, kas nepieciešami pielikumu prasību pielāgošanai tehnikas attīstībai, pieņem saskaņā ar direktīvas 70/156/EEK 13. pantā izklāstīto procedūru.

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā noteikumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības 18 mēnešu laikā no tās paziņošanas dienas. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz ko attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 1980. gada 16. decembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

Colette flesch

[1] OV C 104, 28.4.1980., 1. lpp.

[2] OV C 265, 13.10.1980., 76. lpp.

[3] OV C 182, 21.7.1980., 3. lpp.

[4] OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

[5] OV L 375, 31.12.1980., 34. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

DEGVIELAS PATĒRIŅA NOTEIKŠANA

1. TIPA APSTIPRINĀJUMS.

1.1. Pieteikums tipa apstiprinājumam.

1.1.1. Pieteikumu par tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz degvielas patēriņu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarots pārstāvis.

1.1.2. Tam pievieno trīs turpmāk minētā dokumenta un šo dokumentu kopijas:

1.1.2.1. Attiecīgi aizpildīta informācijas lapa;

1.1.2.2. Informācija, kas nepieciešama, lai sagatavotu II pielikumā minēto dokumentu;

1.1.3. Ja par tipa apstiprinājuma testiem atbildīgais tehniskais dienests pats veic testus, jānodrošina apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugs.

1.2. Dokumenti.

Gadījumos, kad pieņem pieteikumu 1.1. iedaļas nozīmē, kompetentā iestāde sagatavo dokumentu, kura paraugs pievienots II pielikumā. Lai sastādītu šo dokumentu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas veic EEK tipa apstiprinājuma testus, var izmantot ziņojumu, ko saskaņā ar šās direktīvas noteikumiem sagatavojusi apstiprināta vai atzīta laboratorija.

2. DARBĪBAS JOMA.

Šī metode attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar iekšdedzes motoriem.

3. VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS.

3.1. Degvielas patēriņu nosaka ar šādiem testiem:

3.1.1. Cikls, kas imitē braukšanu pilsētā, kā aprakstīts Padomes Direktīvas 70/220/EEK (1970. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai novērstu gaisa piesārņošanu ar gāzēm no mehānisko transportlīdzekļu dzirksteļaizdedzes motoriem [1] III pielikumā, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 78/665/EEK [2] (skat. 5. iedaļu);

3.1.2. Tests pie nemainīga ātruma 90 km/h (skat. 6. iedaļu);

3.1.3. Tests pie nemainīga ātruma 120 km/h (skat. 6. iedaļu). Šo testu neveic, ja transportlīdzekļa maksimālais projektētais ātrums ir mazāks par 130 km/h.

3.2. Testu rezultātus izsaka 1/100 km, kas noapaļoti līdz tuvākajam 0,1.

3.3. Attālumus mēra ar precizitāti 0,5 % un laiku – ar precizitāti 0,2 s.

3.4. Testa degviela.

Izmantotā degviela ir attiecīgi standartdegviela, kas noteikta Direktīvas 70/220/EEK VI pielikumā, vai degviela, kas noteikta Padomes Direktīvā 72/306/EEK (1972. gada 2. augusts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu piesārņojuma emisiju no transportlīdzekļiem paredzētiem dīzeļmotoriem [3], V pielikumā.

4. TESTA APSTĀKĻI.

4.1. Transportlīdzekļa vispārējais stāvoklis.

4.1.1. Transportlīdzeklim jābūt tīram, logiem un gaisa ieplūdēm aizvērtām, darbojoties tikai iekārtai, kas nepieciešama transportlīdzekļa darbībai testa laikā. Ja karburatora ieplūdei ir manuāli kontrolējama ierīce gaisa uzsildīšanai, tai jābūt "vasaras" pozīcijā. Parasti jādarbojas palīgierīcēm, kas nepieciešamas transportlīdzekļa normālai darbībai.

4.1.2. Ja radiatora ventilatora temperatūra tiek kontrolēta, tam jādarbojas, kā tas parasti darbotos transportlīdzeklī. Pasažieru salona sildierīcei un gaisa kondicionēšanas sistēmai jābūt izslēgtai, tomēr kompresoram jādarbojas kā parasti.

4.1.3. Ja ir uzstādīta uzpūtes iekārta, tai jādarbojas tā, kā tā parasti darbotos testa ātrumā.

4.1.4. Transportlīdzeklim jābūt iebrauktam un nobraukušam vismaz 3000 km pirms testa.

4.2. Smērvielas.

Visām smērvielām jābūt atbilstošām transportlīdzekļa ražotāja ieteikumiem, un tās ir jānorāda testa ziņojumā.

4.3. Riepas.

Transportlīdzekļa riepām jābūt viena no tiem tipiem, ko transportlīdzekļa ražotājs norādījis kā pamataprīkojuma elementus, un piepumpētām līdz tādam spiedienam, kas ir ieteikts piemēroti testa slodzei un ātrumiem (un pielāgots, ja tas ir vajadzīgs, darbībai uz izmēģinājumu stenda saskaņā ar testa nosacījumiem). Riepu spiediena lielumi jānorāda testa ziņojumā.

4.4. Degvielas patēriņa mērīšana.

4.4.1. Degviela jāpiegādā motoram caur ierīci, kas spēj izmērīt patērēto daudzumu ± 2 %; šī ierīce nedrīkst traucēt normālu piegādi. Ja ir tilpuma mērīšanas sistēma, degvielas temperatūra jāmēra tilpuma mērīšanas punktā.

4.4.2. Jābūt vārstu sistēmai, lai nodrošinātu ātru pārslēgšanu no vispārējās degvielas padeves sistēmas uz mērīšanas sistēmu. Šai pārslēgšanai jānotiek ne ilgāk kā 0,2 s laikā.

4.5. Bāzes apstākļi.

Spiediens Ho : = 1000 milibāri

Temperatūra To : = 293 K (20 oC)

4.5.1. Gaisa blīvums.

4.5.1.1. Testējot transportlīdzekli, gaisa blīvums, kas aprēķināts, kā aprakstīts tālāk 4.5.1.2. iedaļā, nedrīkst atšķirties no gaisa blīvuma bāzes apstākļos par vairāk kā 7,5 %.

4.5.1.2. Gaisa blīvumu aprēķina, izmantojot formulu:

d

= d

·

·

, kur:

dT = gaisa blīvums testa apstākļos;

do = gaisa blīvums standarta apstākļos;

HT = spiediens testa laikā;

TT = absolūtā temperatūra testa laikā (K).

5. DEGVIELAS PATĒRIŅA MĒRĪŠANA CIKLĀ, KAS IMITĒ BRAUKŠANU PILSĒTĀ.

5.1. Testa cikls ir tāds, kā aprakstīts Direktīvas 70/220/EEK III pielikumā.

5.1.1. Dīzeļmotora transportlīdzekļu gadījumā slodzes korekciju nosaka atbilstošajam benzīna motora modelim vai ar alternatīvu metodi, kas atzīta par līdzvērtīgu.

5.1.2. Transportlīdzekļa standartmasa.

Transportlīdzekļa masa ir standartmasa, kā noteikts Direktīvas 70/220/EEK I pielikuma 1.2. iedaļā.

5.2. Dinamometru iestata līdzvērtīgā inercē, kā noteikts Direktīvas 70/220/EEK III pielikuma 4.2. iedaļā.

5.3. Patēriņa mērīšana.

5.3.1. Patēriņu aprēķina, pamatojoties uz patērēto degvielas daudzumu divu secīgu ciklu laikā.

5.3.2. Pirms mērījumu veikšanas auksts motors jāuzsilda, veicot piecus pilnus testa ciklus. Mērījumus var veikt arī tūlīt pēc I tipa un II tipa testiem, kas aprakstīti Direktīvā 70/220/EEK. Temperatūru uztur šā motora parastā darbības diapazonā, nepieciešamības gadījumā izmantojot dzesēšanas palīgiekārtu.

5.3.3. Brīvgaitas periodu starp diviem secīgiem cikliem var pagarināt par ne vairāk kā 60 s, lai atvieglotu degvielas patēriņa mērīšanu.

5.4. Degvielas patēriņa aprēķināšana.

5.4.1. Ja degvielas patēriņu mēra gravimetriski, patēriņu izsaka (litros/100 km), pārveidojot mērījumu M (patērētā degviela, kas izteikta kilogramos), izmantojot šādu formulu:

C =

(l/100 km),

kur:

Sg = degvielas blīvums bāzes apstākļos (kg/dm3);

D = testa laikā nobrauktais attālums (km).

5.4.2. Ja mēra degvielas patēriņa tilpumu, patēriņu izsaka (litros/100 km) pēc šādas formulas:

C =

V

T

− T

100

(l/100 km),

kur:

V = patērētās degvielas apjoms litros;

α = degvielas apjoma izplēšanās koeficients. Gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam tas ir 0,001 uz oC;

To = standarta temperatūra, kas izteikta oC;

TF = degvielas temperatūra oC, kas izmērīta tilpuma mērīšanas punktā.

5.5. Rezultātu izteikšana.

5.5.1. Standarta patēriņš, braucot pilsētā, ir trīs secīgu mērījumu aritmētiskais vidējais, kuri veikti saskaņā ar iepriekš aprakstīto procedūru.

5.5.2. Ja galējie mērījumi atšķiras no vidējā par vairāk kā 5 %, jāveic papildu testi saskaņā ar šo procedūru, kamēr tiek iegūta vismaz 5 % precizitātes pakāpe.

5.5.3. Mērījuma precizitāti aprēķina, izmantojot formulu:

Precizitāte = k ·

·

%

kur:

C

iegūst no formulas 5.4. iedaļā;

C

ir C vērtību aritmētiskais vidējais;

n ir veikto mērījumu skaits;

S =

∑

i = 1nC- − Ci2n − 1

k iegūst pēc šādas tabulas:

Mērījumu skaits | 4 | 5 | 6 | 7 | 8 | 9 | 10 |

k | 3,2 | 2,8 | 2,6 | 2,5 | 2,4 | 2,3 | 2,3 |

5.5.4. Ja pēc 10 mērījumiem nav panākta vismaz 5 % precizitāte, patēriņu nosaka, izmantojot citu tā paša tipa transportlīdzekli.

6. DEGVIELAS PATĒRIŅA MĒRĪŠANA PIE NEMAINĪGA ĀTRUMA.

6.1. Šos testus var veikt uz dinamometra vai uz ceļa.

6.1.1. Transportlīdzekļa masa.

6.1.1.1. Transportlīdzekļa masa ir masa tehniskā kārtībā, kā noteikts 6.1.1.2. iedaļā, plus 180 kg vai plus puse no pilnas slodzes, ja šis skaitlis pārsniedz 180 kg, ieskaitot mēraparatūru un pasažierus. Transportlīdzekļa balstiekārtas augstums ir tāds, ko iegūst, kad slodzes smaguma centrs ir taisnās līnijas vidū, kas savieno priekšējo (sānu) sēdekļu R punktus.

6.1.1.2. Šajā direktīvā "transportlīdzekļa masa tehniskā kārtībā" ir kopējā pašmasa ar pilnām visām tvertnēm, izņemot degvielas tvertni, kura ir uzpildīta līdz 90 % no ražotāja norādītās ietilpības, un ar darbarīku komplektu un rezerves riteni transportlīdzeklī.

6.2. Pārnesumkārba.

Ja transportlīdzeklis ir apgādāts ar rokas pārnesumu kārbu, izmantotais pārnesuma skaitlis ir visaugstākais, kuru ražotājs ieteicis braukšanai katrā no testa ātrumiem.

6.3. Testa metode.

6.3.1. Tests uz ceļa.

6.3.1.1. Laika apstākļi.

6.3.1.1.1. Relatīvajam mitrumam jābūt mazākam par 95 %; ceļam jābūt sausam; tomēr uz ceļa virsmas var būt mitruma pēdas ar nosacījumu, ka nevienā vietā nav ievērojama ūdens kārta.

6.3.1.1.2. Vidējam vēja ātrumam jābūt mazākam par 3 m/s un brāzmām mazākām par 8 m/s.

6.3.1.2. Pirms mērījumu veikšanas transportlīdzeklim jānobrauc izvēlētajā sistēmā ar testa ātrumam tuvu ātrumu pietiekams attālums, lai sasniegtu darba temperatūru; tomēr šis attālums nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 10 km.

6.3.1.3. Testa brauciens.

Testa braucienam jābūt tādam, lai ļautu uzturēt nemainīgu ātrumu, un tam jābūt vismaz 2 km garam. Tam jāveido slēgta sistēma, un virsmai jābūt labā stāvoklī. Var izmantot taisnu ceļu ar nosacījumu, ka abos virzienos tiek veikts 2 km garš brauciens. Slīpums starp jebkuriem diviem punktiem nedrīkst pārsniegt 2 %.

6.3.1.4. Katra testa brauciena laikā ātrums jāuztur nemainīgs ± 2 km/h. Vidējais ātrums katram testam nedrīkst atšķirties no standarta ātruma par vairāk kā 2 km/h.

6.3.1.5. Lai noteiktu patēriņu pie katra standarta ātruma (skat. tālāk diagrammu), veic četrus testus; divus pie vidējā ātruma, kas ir mazāks par standarta ātrumu, un divus pie vidējā ātruma, kas pārsniedz standarta ātrumu.

6.3.1.6. Degvielas patēriņu katram izmēģinājuma braucienam aprēķina pēc formulām 5.4. iedaļā.

6.3.1.7. Starpība starp abām zemākajām aprēķinātajām vērtībām nedrīkst pārsniegt 5 % no to vidējās vērtības, tas pats nosacījums attiecas arī uz abām augstākajām aprēķinātajām vērtībām. Degvielas patēriņa vērtību pie atbilstoša standarta ātruma aprēķina ar lineāru interpolāciju, kā parādīts tālāk diagrammā.

6.3.1.7.1. Ja kādam aprēķināto vērtību pārim nav izpildīti 6.3.1.7. iedaļas nosacījumi, jāatkārto četri testa braucieni. Ja pēc desmit mēģinājumiem nav panākta nepieciešamā konsekvence, jāizvēlas cits transportlīdzeklis un tas jāpakļauj visiem šajā procedūrā noteiktajiem testiem.

Piemērs: Aprēķins vidējam ātrumam 90 km/h.

+++++ TIFF +++++

Četri krusti atbilst aprēķinātajām vērtībām par katru testa braucienu. Co ir vērtība, kas aprēķināta patēriņam pie standarta ātruma Vo testa attālumā.

6.3.2. Tests uz dinamometra.

6.3.2.1. Dinamometra iestatīšana.

Dinamometrs jāiestata, kā aprakstīts Direktīvas 70/220/EEK III pielikuma 4.1. iedaļā, ar šādiem grozījumiem:

- dinamometrs jāiestata atbilstošajam testa ātrumam,

- transportlīdzekļa stāvoklim testa braucienu laikā jābūt tādam, kā noteikts 4.1. līdz 4.3. iedaļā, un laika apstākļiem testa laikā uz ceļa jābūt tādiem, kā noteikts 6.3.1.1. iedaļā, lai varētu noteikt pareizu ieplūdes kolektora ierobežojuma iestatījumu.

Dīzeļmotora transportlīdzekļu gadījumā dinamometrs jāiestata, kā noteikts 5.1.1. iedaļā.

6.3.2.2. Dzesēšana.

Var izmantot papildu gaisa dzesēšanas iekārtas, lai uzturētu darbības apstākļus, kā arī eļļošanas līdzekļu un dzesētāja temperatūru diapazonā, ko parasti sasniedz pie tāda paša ātruma uz ceļa.

6.3.2.3. Pirms mērījumu veikšanas transportlīdzeklim jānobrauc uz dinamometra ar testa ātrumam tuvu ātrumu pietiekams attālums, lai sasniegtu darba temperatūras; šis attālums nekādā gadījumā nedrīkst būt mazāks par 10 km.

6.3.2.4. Testa attālums nedrīkst būt mazāks par 2 km, kas izmērīts ar apgriezienu mērītāju uz dinamometra.

6.4. Izmantotā dinamometra tips jānorāda testa ziņojumā.

6.5. Rezultātu izteikšana.

Neatkarīgi no izmantotās mērmetodes rezultāti jāizsaka litros/100 km bāzes apstākļos, kā noteikts 4.5. iedaļā.

[1] OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.

[2] OV L 223, 14.8.1978., 48. lpp.

[3] OV L 190, 20.8.1972., 1. lpp.

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

+++++ TIFF +++++

+++++ TIFF +++++

--------------------------------------------------